J.Počs  Mežkopis ” Lēmums nav pārsūdzams”2013 aut.izd.

 1990.g., atgūstot neatkarību, visu mežu uzraudzībai Latvijā nodibināja 35 virsmežniecības, 260 mežniecības un 1780 mežsargu apgaitas, ko finansēja no valsts budžeta. Mežizstrādi nodeva privātās rokās, jeb palaida pašplūsmā.

Pirmās darbības optimizācijas projekta īstenošanai dzīvē notika 1997.gadā, samazinot mežsargu skaitu uz pusi – n0 1780 uz 830, palielinot vidējo apgaitas platību līdz 4700 ha.

Nākošais optimizācijas vilnis bija daudz nopietnāks, jo skāra arī virsmežniecības un mežniecības. 2000.gadu uzsāka 26 virsmežniecības, 197 mežniecības un 830 mežsargu apgaitas, bet 2011 gadu vairs tikai 11 virsmežniecības, 77 mežniecības un 397 apgaitas. VMD uz 2012. Gadu nu ir tik tālu nooptimizēts, ka ir palicis tikai tā nosaukums, ģenerāldirektors, zīmogs un karogs. Pats dienests ir “nosēdināts uz celma”, nocērtot tā galveno stumbru un balstu, nolikvidējot mežniecības un mežsargus. 2012. Gadā palikušas 10 virsmežniecības un 420 mežziņu apgaitas. Pēdējās uzskatāmas par virtuālām vienībām, jo to darbība saistīta ar datoru programmām un GPS. Dzīva cilvēka faktors mežā ir pazudis, uzrauga vairs nav.

Optimizācijas rezultātā ir panākts, ka mežā praktiski ir viens saimnieks, bet šis saimnieks ir var specifisku raksturu, proti, ka tā ir akciju sabiedrība, kurtas galvenais un vienīgais mērķis ir peļņa / nauda/.

Būtiskākais ir Valsts Meža dienesta pakāpenisks degradēšanas process, kā rezultātā ir samazinājušās ir  tā  kontroles spējas, MEŽSARGA, MEŽIERĪKOTĀJA un BRĀĶERA vārdu ierakstīšana nodaļā  REIZ  BIJA …