Šīs studijas nolūks ir izlietot meža un koku daiņas par materiālu tautas ķermenisko veidu un krāsu uztverei, kāda tā izpaužas šinīs daiņās. To mēģināts panākt, noskaidrojot, kādā veidā un mērā ķermeniskās formas un krāsas izlietoti tautā kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Formu un krāsu uztverei daiņās nav tehniskās precizitātes, tā ir tikai aptuvena. Ja daiņās mežus sauc par melniem, tad te gan īstenībā nav darīšana ar melnu krāsu tiešā nozīmē, bet gan ar sabiezinātu zaļu krāsu.
Formu un krāsu daiņās bieži vien izlieto izteiksmes spēka kāpināšanai, lai radītu vēlamo jūtu noskaņojumu: patiku, nepatiku, prieku, bēdas, brašumu u.c. dabā nekur nav sastopama ne dzelzu zāle , ne arī tērauda ziedi un zābaki un suņi ar dzelzu pakaviem, bet šīs formas tomēr ļoti izteiksmīgi parāda sila zemes lauksaimniecības mazvērtību un tādēļ pret to rada nepatikas jūtas.
Pavisam 10 daiņu sējumos ievietotas 44 539 orģināldaiņas ar 174 286 variantiem. No šī daudzuma 5262 orģināli un 22181 variants runā par mežu un kokiem, kas sastāda ap 11 % no visa daiņu kopskaita.
Sils | 548 |
Mežs | 663 |
Birze | 313 |
Ozols | 812 |
Liepa | 627 |
Bērzs | 465 |
Ābele | 328 |
Ieva | 249 |
Vītols | 126 |
Kļava | 84 |
Egle | 338 |
Priede | 358 |
Pārējie | 451 |
Kopā | 5262 |
No visiem kokiem ozolam daiņas ierāda pirmo vietu. Iemesls šādai parādībai , tas, ka ozolam piemīt liela loma daiņu latvieša praktiskajā un reliģiskajā dzīvē. No ozola baļķiem cēla arī baznīcas un citas ēkas., vai vismaz tām lika ozola pamatus. Ozols latvietim ir vīrestības un labāko tikumu simbols. Otrā vietā aiz ozola stāv liepa. Tai ir mazāka praktiska izlietošana dzīvē. Bērza dekoratīvās īpašības – balts stumbrs, lapu maigais zaļums, mīkstie , nokarenie zari, tāpat kā šodien, arī senos laikos ir piešķīruši latviešu zemes ainavai īpatnu kolorītu. Mūsu lielākajiem skuju kokiem – eglei un priedei apmēram vienāds daiņu skaits un tie minētri palaikam blakus, reizēm pievienojot vēl trešo – paegli. Abus skuju kokus daiņas dēvē par meitu kokiem, kādēļ to formas izlieto meitu un sievu labo īpašību slavināšanai.
Jūlijs Lūsis SĒJĒJS 1940.g. 7.
6995. Ja pie mājām aug egles vai priedes, tad cilvēkiem un lopiem piemetas slimības. [Sal. priede.] /A. Salmāns, Balvi./
6996. Kad egļu skujas kaisa ista- bā, tad neaug blusas. /Zemes Spēks, 1932. 28. 477./
6997. Pie kurām mājām egles aug, tais mājās naids mājo. /T. Rīgerte, Brunava./
6998. Audzi, audzi, eglīte, celi- ņa malā, Kad mani vedīs, es tevi pušķošu. /LD 30650./
6999. Ja egle aug slapjā vietā, tad tai ir brūna serde un to sauc par ūdens serdi. /H. Skujiņš, Smiltene./
7000. Egles koks jācērt jaunā mēnesī, tad viņš ir cietāks un stip- rāks. /J. Rubenis, Ērgļi./
7001. Egles jāgāž pret ziemeļiem, tad žūstot neplīst. /A. Ulmane, Jaunsvirlauka./
7018. Ja pavasarī eglēm daudz čiekuru, tad gaidāma kartupeļu raža. /V. Baltais, Lubāna./
7019. Ja pavasarī eglēm ir daudz čiekuru, tad rudenī būs daudz kar- tupeļu. /L. Pogule, Auļukalns. J Fleišers, Skrunda./
7020. Ja eglēm daudz čiekuru, tad būs laba kartupeļu raža. /R. Gailīte, Liezere. A. Vil- ciņš, Līgatne. K. Corbiks, Tu- kums. E. Miglava. Rīga./
7021. Kad eglēm daudz čieku- ru, tad rudenī daudz un lieli kar- tupeļi. /V. Ozoliņa, Laubere. J. Pla- viņš, Ozoli./
7022. Ja eglēm daudz čiekuru, tad paaugs kartupeļi. /J. Pļaviņš, Ozoli./
7023. Ja eglēm daudz čiekuru, tad otrā gadā daudz kartupeļu. /Z. Lāce, Veclaicene. L. Prū se, Vecpiebalga. A. Bodniece. Tome./
7002. Tās egles ir labas ķozuļa likšanai, kurām zari papriekšu iet uz leju un tad atkal galiņi ceļas uz augšu. Tajās metas bites. /J. Rubenis, Ērgļi./
7003. Tās egles ir labas piena trauku taisīšanai, kuras gāžoties izvelk no celma skabardas; bet kurām celms izvelk skabardas, tās šiem traukiem neder. /J. Rubenis, Ērgļi./
7004. Tās egles ir tēviņi, kurām zari iet uz augšu vien; kurām uz zemi palīkuši zari, tās ir mālītes. No pēdējām eglēm iznākot labi piena trauki. [Sal. koki.] /J. Rubenis, Ērgļi./
7005. Ja eglēm ziemu piebirst zemē brodiņi, tad būs labs miežu gads. /K. Jansons, Plāņi./
7006. Ja marta mēnesī vējš lauž eglēm zarus, tad gaidāma laba mie- žu raža. /K. Preiss, Vecgulbene./
7007. Kad egļu šā gada jaunās audzes noliekušās, tad mieži jāsēj. /J. Jurjāns, Jaungulbene./
7008. Ja egles pavasarī augot nolīkušas, tad vasaru miežiem būs lielas vārpas. /I. Ozoliņa, Rīga./
7009. Kad eglēm augumi birst, tad gaidāms labs miežu gads. /Atbalss k., 1892. J. Kriķis. Starti./
7024. Ja ziemu redz zem eglēm kukaiņus, tad pavasarī tai nedēļas dienā nevar kāpostus stādīt, jo tad spradži tos noēd. /A. Salmāns, Balvi./
7025. Priekš lieliem kariem eg- lēm sabirst skujas uz saknēm ču- piņās. /K. Jansons, Plāņi./
7026. Ja ziemā zem eglēm piebi- rušas skujiņas, tad gaidāma laba vasara. /V. Alke, Jaungulbene./
7027. Kad egļu zari liecas uz augšu, tad tiek lietus. /Z. Lancmanis, Lejasciems./ 7028. Ja eglēm skujas nokarā- jas uz leju, tad būs lietus. /M. Veidenberga, Vecmokas./
7029. Kad ziemā egles šalc, tad pēc mēneša sniegs kusīs. /S. Gūberts, 1688./
7030. Egles šalc uz lietu, bet bērzi, ziemā, uz aukstu laiku. /K. Zvirgzdiņa, Trikāta./
7031. Vajaga nogriezt eglīti un iespraust nomizotu zemē. Ja eglī- tes zari liecas uz zemi, tad būs lie- tus; ja zari liecas uz augšu, tad būs sauss laiks. /A. Salmāns, Balvi./
7010. Kad eglēm pavasaros krīt mazi zariņi, tad gaidāma laba mie- žu vasara. /K. Meiers, Lubāna./
7011. Ja pavasarī eglēm ir čie- kuri galotnēs, tad nākošā vasara būs sausa; bet ja čiekuri ir vairāk no apakšas, tad nākošā vasara būs slapja. /J. Stucka. Stāmeriene./
7012. Ja eglēm daudz ziedu, sa- gaidāma laba rudzu raža. /J. Vieglais, Vecpiebalga./
7013. Ja pavasarī eglēm ir daudz jauno čiekuru, tad šajā gadā sagai- dāma laba rudzu raža. /Z. Grīnbergs, Sigulda./
7014. Kad eglēm ir daudz čieku- ru (ciekuržu), tad būs labs rudzu gads. /K. Bika, Gaujiena./
7015. Ja pavasarī eglēm čiekuri aug pašā galotnē, tad zemkopjiem kartupeļi jāstāda pašā augstākā vietā. /J. Ozole, Lubāna./
7016. Ja eglēm pavasarī daudz čiekuru, tad nebūs to gadu kartu- peļu raža. /A. Bērziņa, Aloja./
7017. Ja egles pilnas čiekuriem, tad to gadu būs laba kartupeļu ra- ža. /K. Oinaskova, Ungurpils./
7018. Ja pavasarī eglēm daudz čiekuru, tad gaidāma kartupeļu raža. /V. Baltais, Lubāna./
7032. Ja nomizoti egles zari būs uz augšu, tad sagaidāms lietus. /M. Rulle, Lubāna./
7033. Ja eglei zari sacēlušies uz augšu, tad būs skaists laiks. /V. Kalniņa, Mārsnēni./
7034. Ja eglei zari uz augšu - sauss laiks, uz leju - lietus. /J. Rudītis, Jaunpiebalga./
7035. Ja eglei zari nolīkuši uz leju, tad būs mitrs laiks. /V. Kalniņa, Mārsnēni./
7036. Kad eglēm zari liecas uz leju, tad būs sniegs. /A. Račevskis, Jaunpiebalga./
7037. Ja vasaru eglēm skujas (zari) nokaras uz leju, tad gaidāms lietus. /J. Avotiņš, Vestiena./
7038. Ja dienasvidū egles zari izskatās tumši, tad pie vakara ir skaidrs laiks. /A. Salmāns, Balvi./
7039. Ja ziemu jaunā mēnesī eglēm birst (sāk birt) skujas, tad otru jaunu mēnesi būs pali. /K. Jansons, Plāņi./
7040. Ja ziemu egles piesnigu- šas ar sniegu, tad sagaidāms pute- nis un pēc tam atkusnis. /A. Dragone, Palsmane./
7041. Ja eglē iegriež krustu, tad māte mirst. /K. Poga, Penkule./
7042. Ja sapnī mājā griež egles, tad mājā kas mirst. /R. Vucene, Lubāna./
7043. Rociet mani, kur rakda- mi, zem eglītes nerociet: No eglītes rasa bira, rūsēj' mans augumiņš. [Sal. bērzs, rakšana.] /LD 27397, 1./
7044. Nu, radiņi, pāriedami eg- lei zarus aplauziet; Ja eglei zari augs, tad radiņi kopā ies. /LD 27809./
http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/egle.htm
Eglīte, "kāzu eglīte" ir kāzu rituāla priekšmets, kura pamatā ir egles stumbra augšējā daļa ar dabīgi augušiem zariem. Iespaidīgu un skanošu to padara piestiprinātas spalvas vai no spalvu kātiņiem savērtas virknes, krāsainas lupatiņas, metāla zvārguļi. Eglītes apdare ir daudzveidīgi improvizēta, bet nemainīgs ir tās mugurkauls - tam jābūt no jaunas egles - mūžzaļā un dzīvību apliecinošā koka. Latviešu mitoloģijā egle tiek saistīta ar dzīvības nepārtrauktību un sievieti kā dzīvības devēju. Eglītei bija noteikta vieta kāzu norisē. Kad pēc laulībām jaunais pāris brauca no baznīcas mājās, izpušķotu eglīti piestiprināja zirga aizjūgam. Pārbraucot mājās, eglīte sprausta pie brūtes (līgavas) klēts durvīm, vai arī galda galā, kur sēdēja brūte. Vēlāk, dziedot apdziedāšanās dziesmas, vedējas rokā tā lietota uzmanības piesaistīšanai un ritma akcentēšanai. Eglītes šim nolūkam kalpojušas vēl 20. gadsimta sākumā, taču, kā epizodiski lietotam reliktam tai bijis īslaicīgs mūžs, tādēļ muzeju kolekcijās "kāzu eglīte" atzīstama par retumu.
Kāzas Bušu ģimenē Pokšovas ciemā
Kāzas Veļķeru ģimenē Kulpenes ciemā.
Divas istaba ar ģimenes gultu, skapi, galdu , krēsliem, retroradio (darbojošs).
Viena istaba ar ģimenes gultu un vienvietīgu gultu, skapi, galdu, krēsliem, retroradio.
Klēts ar divām vienvietīgām gultām, galds, krēsli, el. apgaismojums.
Cenas un papildus informācija...